File:Junagadh rock inscription of Skandagupta.png

Junagarh, rock inscription of Skandagupta after Epigraphia Indica 3 (Wikicommons).

 

<1>1(s)iddhaM[+|]
Verse 1. (metre: mālinī)
śriyam abhimata-bhogyāṃ naika-kālāpanītāṃ
tridaśa(pa)ti-sukhārtthaṃ yo (ba)ler ājahāra|
kamala-nila(ya)(yā)ḥ śāśvataṃ dhāma lakṣmyāḥ
<2>2sa jayati vijitārttir vviṣṇur atyanta-jiṣṇuḥ||
Verse 2. (metre: mālinī)
tad-anu jayati śaśvaT śrī-(pari)kṣipta-vakṣāḥ
sva-bhuja-janita-vīryo rājarājā(dhirā)jaḥ|
(na)rapati-
<3>3(bh)ujagānāṃ māna-darppotphaṇānāṃ
pratikṛti-(ga)ruḍājñā(ṃ) nirvviṣī(ṃ) cāvakarttā||
Verse 3. (metre: mālinī)
nṛpati-guṇa-niketaḥ skandaguptaḥ pṛthu-śrīḥ
catur-udadhi-(?jal)āntāṃ sphīta-paryanta-deśāM|
<4>4avanim avanatārir yaḥ cakārātma-saṃsthāṃ
pitari sura-sakhitvaṃ (prāpta)vaty ātma-śaktyā||
Verse 4. (metre: āryā)
api ca jitam [e]va tena prathayaṃti yaśāṃsi yasya ripavo pi [|]
āmūla-bhagna-darppā niva[?rttitā] mleccha-deśeṣu||
Verse 5. (metre: upajāti)
<5>5krameṇa buddhyā nipuṇaṃ pradh(ārya)
dhyātvā ca kṛtsnān guṇa-(doṣa-hetūn)|
vyap(e)tya sarvān manujendra-putrāṃl
lakṣmīḥ (svayaṃ) yaṃ varayāṃ cakāra||
Verse 6. (metre: upajāti)
(ta)smin nṛpe (śā)sati naiva kaścid
dha(rmmā)d apeto manujaḥ prajāsu|
<6>6(ārtto) daridro vyasanī kadary(o)
daṇḍena vā yo bhṛśa-pīḍitaḥ (s)(t)||
Verse 7. (metre: upajāti)
(e)vaṃ sa jitvā pṛthivīṃ samagrāṃ
bhag(nā)gra-da[rppān] dviṣataś ca (kṛ)tv(ā)|
sarvveṣu deśeṣu vidhāya goptn
saṃcintayā(m ā)sa bahu-prakāraM||
Verse 8. (metre: upajāti)
syāt ko nurūpo
<7>7matimān vinīito
medhā-smṛtibhy(ā)m anape(ta-bhā)vaḥ|
satyārjav(au)dārya-nayopapa(nno)
(mādhurya)-dākṣiṇya-(ya)śonvitaś ca||
Verse 9. (metre: upajāti)
bhakto nurak(to) nṛ-v(i)ś(e)ṣa-yuktaḥ
sarvvopadhābhiś ca viśuddha-buddhiḥ|
ānṛṇya-bhāvopagat-āntarātmā{-ḥ}
sarvvasya lokasya hite pravṛttaḥ||
Verse 10. (metre: upajāti)
<8>8nyāyārjane rthasya ca kaḥ samarthaḥ
syād arjitasyāpy atha rakṣaṇe ca|
gopāyitasyāpi (ca) vṛddhi-hetau
vṛddhasya pātra-pratipādanāya||
Verse 11. (metre: upajāti)
sarvveṣu bhṛtyeṣv api saṃhateṣu
yo me praśiṣyān nikhilān surāṣṭrāN|
āṃ jñātam ekaḥ khalu parṇadatto
bhārasya tasyodvahane samarthaḥ||
Verse 12. (metre: upajāti)
<9>9evaṃ viniścitya nṛpādhipena
naikān aho-rātra-gaṇān sva-matyā|
yaḥ saṃniyukto rthanayā kathaṃcit
samyak-surāṣṭrāvani-pālanāya||
Verse 13. (metre: upajāti)
niyujya devā varuṇaṃ pratīcyāṃ
svasthā yathā nonmanaso babhūvu(ḥ)|
pūrvvetarasyāṃ diśi parṇadattaṃ
niyujya rājā dhṛtimāṃs tathābhūT|
Verse 14. (metre: upajāti)
<10>10tasyātmajo hy ātmaja-bhāva-yukto
dvidheva cātmātma-vaśena nītaḥ|
sarvvātmanātmeva ca rakṣaṇīyo
nityātmavān ātmaja-kānta-rūpaḥ|
Verse 15. (metre: upajāti)
rūpānurūpair lalitair vicitraiḥ
nitya-pramodānvita-sarva-bhāvaḥ|
prabuddha-padmākara-padmavaktro
nṛṇāṃ śaraṇyaḥ śaraṇ-āgatānāM|
Verse 16. (metre: mālabhāriṇī)
<11>11abhavad bhuvi cakrapālito sāv
iti nāmnā prathitaḥ priyo janasya|
sva-guṇair anupaskṛtair udātt(ai)
pitaraṃ yaś ca viśeṣayāṃ cakāra|
Verse 17. (metre: upajāti)
kṣamā prabhutvaṃ vinayo nayaś ca
śauryaṃ vinā śaurya-mah[?ā]rccanaṃ ca|
(?vākya)ṃ damo dānam adīnatā ca
dākṣiṇyam ānṛṇyam aś(ū)nyatā ca|
Verse 18. (metre: upajāti)
sauṃdaryam āryetara-nigrahaś ca
avismayo dhairyam udīrṇatā ca|
<12>12ity evam ete tiśayena yasminn
avipravāsena guṇā vasanti|
Verse 19. (metre: upajāti)
na vidyate sau sakale pi loke
yatropamā tasya guṇaiḥ kriyeta|
sa eva kārtsnyena guṇānvitānāṃ
babhūva nṇām upamāna-bhūtaḥ|
Verse 20. (metre: upajāti)
ity evam etān adhikān ato nyān
guṇān par(ī)kṣya svayam eva pitrā|
yaḥ saṃniyukto nagarasya rakṣāṃ
viśiṣya pūrvān pracakāra samyaK|
Verse 21. (metre: upajāti)
<13>13āśritya vīiryaṃ (?sva-bhuja)-dvayasya
svasyaiva nānyasya narasya darpaṃ|
nodvejayām āsa ca kaṃcid evam
asmin pure caiva śaśāsa duṣṭānduṣṭāḥ|
Verse 22. (metre: upajāti)
viśrabdham alpena śaśāsa yo smin
kālena lokeṣu sa-nāgareṣu|
yo lālayām āsa ca paura-vargān
[⏓-⏑] putrān su-parīkṣya doṣāN|
Verse 23. (metre: upajāti)
saṃraṃjayāṃ ca prakṛtīr babhūva
pūrva-smitābhāṣaṇa-māna-dānaiḥ|
<14>14niryantraṇānyonya-gṛha-praveśai[ḥ]
saṃvarddhita-prīti-gṛhopacāraiḥ|
Verse 24. (metre: upajāti)
brahmaṇya-bhāvena pareṇa yuktaḥ
śaklaḥ śucir dāna-paro yathāvaT|
prāpyān sa kāle viṣayān siṣeve
dharmārthayoś cā[py a]virodhanena|
Verse 25. (metre: upajāti)
yo [-⏑--⏑⏑] parṇadattāt
sa nyāyavān atra kim asti citraṃ|
muktā-kalāpāmbuja-padma-śītāc
candrāt kim uṣṇaṃ bhavitā kadāciT|
Verse 26. (metre: vaṃśastha)
<15>15athā krameṇāmbuda-kāla āgat(e)
n(i)dāgha-kālaṃ pravidārya toyadaiḥ|
vavarṣa toyaṃ bahu saṃtataṃ ciraṃ
sudarśanaṃ yena bibheda cātvarāT|
Verse 27. (metre: upajāti)
saṃvatsarāṇām adhike śate tu
triṃśadbhir anyair api ṣaḍbhir eva|
rātrau dine prauṣṭhapadasya ṣaṣṭhe
gupta-prakāle gaṇanāṃ vidhāya|
Verse 28. (metre: vaṃśastha)
<16>16imāś ca yā raivatakād vinirgatā[ḥ]
palāśinīyaṃ sikatā-vilāsinī|
samudra-kāntāḥ cira-bandhanoṣitāḥ
punaḥ patiṃ śāstra-yathocitaṃ yayuḥ|
Verse 29. (metre: vaṃśastha)
avekṣya varṣāgama-jaṃ mahodbhramaṃ
mahodadher ūrjayatā priyepsunā|
aneka-tīrānta-ja-puṣpa-śobhito
<17>17nadīmayo hasta iva prasāritaḥ|
Verse 30. (metre: vaṃśastha)
viṣādya(mānāḥ khalu sarvato ja)nāḥ
kathaṃ kathaṃ kāryam iti pravādinaḥ|
mitho hi pūrvāpara-rātram utthitā
vicintayāṃ cāpi babhūvur utsukāḥ|
Verse 31. (metre: vaṃśastha)
apīha loke sakale sudarśanaṃ
pumān hi durdarśanatāṃ gataṃ kṣaṇāT|
<18>18bhaven nu sāmbho-nidhi-tulya-darśanaṃ
su-darśanaṃ [-⏑⏑-⏑-⏑⏓][||]
Verse 32. (metre: upajāti)
[⏑-⏑--⏑] vaṇe sa bhūtvā
pituḥ parāṃ bhaktim api pradarśya|
dharmaṃ purodhāya śubhānubandhaṃ
rājño hitārthaṃ nagarasya caiva|
Verse 33. (metre: upajāti)
saṃvatsarāṇām adhike śate tu
<19>19triṃśadbhir anyair api saptabhiś ca|
pra [-⏑--⏑⏑] śāstra-vettā
(?viśve) py anujñāta-mahā-prabhāvaḥ|
Verse 34. (metre: upajāti)
ājya-praṇāmai vibudhān atheṣṭvā
dhanair dvijātīn api tarpayitvā|
paurāṃs tathābhyarcya yathārha-mānaiḥ
bhṛtyāṃś ca pūjyān suhṛdaś ca dānaiḥ|
Verse 35. (metre: upajāti)
<20>20graiṣmasya māsasya tu pūrva-pa(kṣe)
[⏑-⏑--](pra)thame hni samyaK|
māsa-dvayenādaravān sa bhūtvā
dhanasya kṛtvā vyayam aprameyaM|
Verse 36. (metre: upajāti)
āyāmato hasta-śataṃ samagraṃ
vistārataḥ ṣaṣṭir athāpi cāṣṭau|
<21>21utsedhato nyat puruṣāṇi (?sapta)
[⏑-⏑-](ha)sta-śata-dvayasya|
Verse 37. (metre: upajāti)
babandha yatnān mahatā nṛdevān
(?abhyarcya) samyag ghaṭitopalena|
a-jāti-duṣṭam prathitaṃ taṭākaṃ
sudarśanaṃ śāśvata-kalpa-kālaM|
Verse 38. (metre: mālinī)
<22>22api ca sudṛḍha-setu-prā(?nta)-vinyasta-śobha-
ratha-caraṇa-samāhva-krauṃca-haṃsāsa-dhūtaM|
vimala-salila [---⏑--⏑--]
bhuvi ta [⏑⏑⏑---] da#(ā)rkaḥ śaśī ca|
Verse 39. (metre: mālinī)
<23>23nagaram api ca bhūyād vṛddhimat-paura-juṣṭaṃ
dvija-bahu-śata-gīta-brahma-nirnaṣṭa-pāpaṃ|
śatam api ca samānām īti-durbhikṣa [-⏓]
[⏑⏑⏑⏑⏑⏑---⏑--⏑--][||]
(iti suda)rśana-taṭāka-saṃskāra-graṃtha-racanā (sa)māptā||
<1>1(s)iddhaM[+|]
Verse 1. (metre: mālinī)
śriyam abhimata-bhogyāṃ naika-kālāpanītāṃ
tridaśa(pa)ti-sukhārtthaṃ yo (ba)ler ājahāra|
kamala-nila(ya)(yā)ḥ śāśvataṃ dhāma lakṣmyāḥ
<2>2sa jayati vijitārttir vviṣṇur atyanta-jiṣṇuḥ||
Verse 2. (metre: mālinī)
tad-anu jayati śaśvaT śrī-(pari)kṣipta-vakṣāḥ
sva-bhuja-janita-vīryo rājarājā(dhirā)jaḥ|
(na)rapati-
<3>3(bh)ujagānāṃ māna-darppotphaṇānāṃ
pratikṛti-(ga)ruḍājñā(ṃ) nirvviṣī(ṃ) cāvakarttā||
Verse 3. (metre: mālinī)
nṛpati-guṇa-niketaḥ skandaguptaḥ pṛthu-śrīḥ
catur-udadhi-(?jal)āntāṃ sphīta-paryanta-deśāM|
<4>4avanim avanatārir yaḥ cakārātma-saṃsthāṃ
pitari sura-sakhitvaṃ (prāpta)vaty ātma-śaktyā||
Verse 4. (metre: āryā)
api ca jitam [e]va tena prathayaṃti yaśāṃsi yasya ripavo pi [|]
āmūla-bhagna-darppā niva[?rttitā] mleccha-deśeṣu||
Verse 5. (metre: upajāti)
<5>5krameṇa buddhyā nipuṇaṃ pradh(ārya)
dhyātvā ca kṛtsnān guṇa-(doṣa-hetūn)|
vyap(e)tya sarvān manujendra-putrāṃl
lakṣmīḥ (svayaṃ) yaṃ varayāṃ cakāra||
Verse 6. (metre: upajāti)
(ta)smin nṛpe (śā)sati naiva kaścid
dha(rmmā)d apeto manujaḥ prajāsu|
<6>6(ārtto) daridro vyasanī kadary(o)
daṇḍena vā yo bhṛśa-pīḍitaḥ (s)(t)||
Verse 7. (metre: upajāti)
(e)vaṃ sa jitvā pṛthivīṃ samagrāṃ
bhag(nā)gra-da[rppān] dviṣataś ca (kṛ)tv(ā)|
sarvveṣu deśeṣu vidhāya goptn
saṃcintayā(m ā)sa bahu-prakāraM||
Verse 8. (metre: upajāti)
syāt ko nurūpo
<7>7matimān vinīito
medhā-smṛtibhy(ā)m anape(ta-bhā)vaḥ|
satyārjav(au)dārya-nayopapa(nno)
(mādhurya)-dākṣiṇya-(ya)śonvitaś ca||
Verse 9. (metre: upajāti)
bhakto nurak(to) nṛ-v(i)ś(e)ṣa-yuktaḥ
sarvvopadhābhiś ca viśuddha-buddhiḥ|
ānṛṇya-bhāvopagat-āntarātmā{-ḥ}
sarvvasya lokasya hite pravṛttaḥ||
Verse 10. (metre: upajāti)
<8>8nyāyārjane rthasya ca kaḥ samarthaḥ
syād arjitasyāpy atha rakṣaṇe ca|
gopāyitasyāpi (ca) vṛddhi-hetau
vṛddhasya pātra-pratipādanāya||
Verse 11. (metre: upajāti)
sarvveṣu bhṛtyeṣv api saṃhateṣu
yo me praśiṣyān nikhilān surāṣṭrāN|
āṃ jñātam ekaḥ khalu parṇadatto
bhārasya tasyodvahane samarthaḥ||
Verse 12. (metre: upajāti)
<9>9evaṃ viniścitya nṛpādhipena
naikān aho-rātra-gaṇān sva-matyā|
yaḥ saṃniyukto rthanayā kathaṃcit
samyak-surāṣṭrāvani-pālanāya||
Verse 13. (metre: upajāti)
niyujya devā varuṇaṃ pratīcyāṃ
svasthā yathā nonmanaso babhūvu(ḥ)|
pūrvvetarasyāṃ diśi parṇadattaṃ
niyujya rājā dhṛtimāṃs tathābhūT|
Verse 14. (metre: upajāti)
<10>10tasyātmajo hy ātmaja-bhāva-yukto
dvidheva cātmātma-vaśena nītaḥ|
sarvvātmanātmeva ca rakṣaṇīyo
nityātmavān ātmaja-kānta-rūpaḥ|
Verse 15. (metre: upajāti)
rūpānurūpair lalitair vicitraiḥ
nitya-pramodānvita-sarva-bhāvaḥ|
prabuddha-padmākara-padmavaktro
nṛṇāṃ śaraṇyaḥ śaraṇ-āgatānāM|
Verse 16. (metre: mālabhāriṇī)
<11>11abhavad bhuvi cakrapālito sāv
iti nāmnā prathitaḥ priyo janasya|
sva-guṇair anupaskṛtair udātt(ai)
pitaraṃ yaś ca viśeṣayāṃ cakāra|
Verse 17. (metre: upajāti)
kṣamā prabhutvaṃ vinayo nayaś ca
śauryaṃ vinā śaurya-mah[?ā]rccanaṃ ca|
(?vākya)ṃ damo dānam adīnatā ca
dākṣiṇyam ānṛṇyam aś(ū)nyatā ca|
Verse 18. (metre: upajāti)
sauṃdaryam āryetara-nigrahaś ca
avismayo dhairyam udīrṇatā ca|
<12>12ity evam ete tiśayena yasminn
avipravāsena guṇā vasanti|
Verse 19. (metre: upajāti)
na vidyate sau sakale pi loke
yatropamā tasya guṇaiḥ kriyeta|
sa eva kārtsnyena guṇānvitānāṃ
babhūva nṇām upamāna-bhūtaḥ|
Verse 20. (metre: upajāti)
ity evam etān adhikān ato nyān
guṇān par(ī)kṣya svayam eva pitrā|
yaḥ saṃniyukto nagarasya rakṣāṃ
viśiṣya pūrvān pracakāra samyaK|
Verse 21. (metre: upajāti)
<13>13āśritya vīiryaṃ (?sva-bhuja)-dvayasya
svasyaiva nānyasya narasya darpaṃ|
nodvejayām āsa ca kaṃcid evam
asmin pure caiva śaśāsa duṣṭānduṣṭāḥ|
Verse 22. (metre: upajāti)
viśrabdham alpena śaśāsa yo smin
kālena lokeṣu sa-nāgareṣu|
yo lālayām āsa ca paura-vargān
[⏓-⏑] putrān su-parīkṣya doṣāN|
Verse 23. (metre: upajāti)
saṃraṃjayāṃ ca prakṛtīr babhūva
pūrva-smitābhāṣaṇa-māna-dānaiḥ|
<14>14niryantraṇānyonya-gṛha-praveśai[ḥ]
saṃvarddhita-prīti-gṛhopacāraiḥ|
Verse 24. (metre: upajāti)
brahmaṇya-bhāvena pareṇa yuktaḥ
śaklaḥ śucir dāna-paro yathāvaT|
prāpyān sa kāle viṣayān siṣeve
dharmārthayoś cā[py a]virodhanena|
Verse 25. (metre: upajāti)
yo [-⏑--⏑⏑] parṇadattāt
sa nyāyavān atra kim asti citraṃ|
muktā-kalāpāmbuja-padma-śītāc
candrāt kim uṣṇaṃ bhavitā kadāciT|
Verse 26. (metre: vaṃśastha)
<15>15athā krameṇāmbuda-kāla āgat(e)
n(i)dāgha-kālaṃ pravidārya toyadaiḥ|
vavarṣa toyaṃ bahu saṃtataṃ ciraṃ
sudarśanaṃ yena bibheda cātvarāT|
Verse 27. (metre: upajāti)
saṃvatsarāṇām adhike śate tu
triṃśadbhir anyair api ṣaḍbhir eva|
rātrau dine prauṣṭhapadasya ṣaṣṭhe
gupta-prakāle gaṇanāṃ vidhāya|
Verse 28. (metre: vaṃśastha)
<16>16imāś ca yā raivatakād vinirgatā[ḥ]
palāśinīyaṃ sikatā-vilāsinī|
samudra-kāntāḥ cira-bandhanoṣitāḥ
punaḥ patiṃ śāstra-yathocitaṃ yayuḥ|
Verse 29. (metre: vaṃśastha)
avekṣya varṣāgama-jaṃ mahodbhramaṃ
mahodadher ūrjayatā priyepsunā|
aneka-tīrānta-ja-puṣpa-śobhito
<17>17nadīmayo hasta iva prasāritaḥ|
Verse 30. (metre: vaṃśastha)
viṣādya(mānāḥ khalu sarvato ja)nāḥ
kathaṃ kathaṃ kāryam iti pravādinaḥ|
mitho hi pūrvāpara-rātram utthitā
vicintayāṃ cāpi babhūvur utsukāḥ|
Verse 31. (metre: vaṃśastha)
apīha loke sakale sudarśanaṃ
pumān hi durdarśanatāṃ gataṃ kṣaṇāT|
<18>18bhaven nu sāmbho-nidhi-tulya-darśanaṃ
su-darśanaṃ [-⏑⏑-⏑-⏑⏓][||]
Verse 32. (metre: upajāti)
[⏑-⏑--⏑] vaṇe sa bhūtvā
pituḥ parāṃ bhaktim api pradarśya|
dharmaṃ purodhāya śubhānubandhaṃ
rājño hitārthaṃ nagarasya caiva|
Verse 33. (metre: upajāti)
saṃvatsarāṇām adhike śate tu
<19>19triṃśadbhir anyair api saptabhiś ca|
pra [-⏑--⏑⏑] śāstra-vettā
(?viśve) py anujñāta-mahā-prabhāvaḥ|
Verse 34. (metre: upajāti)
ājya-praṇāmai vibudhān atheṣṭvā
dhanair dvijātīn api tarpayitvā|
paurāṃs tathābhyarcya yathārha-mānaiḥ
bhṛtyāṃś ca pūjyān suhṛdaś ca dānaiḥ|
Verse 35. (metre: upajāti)
<20>20graiṣmasya māsasya tu pūrva-pa(kṣe)
[⏑-⏑--](pra)thame hni samyaK|
māsa-dvayenādaravān sa bhūtvā
dhanasya kṛtvā vyayam aprameyaM|
Verse 36. (metre: upajāti)
āyāmato hasta-śataṃ samagraṃ
vistārataḥ ṣaṣṭir athāpi cāṣṭau|
<21>21utsedhato nyat puruṣāṇi (?sapta)
[⏑-⏑-](ha)sta-śata-dvayasya|
Verse 37. (metre: upajāti)
babandha yatnān mahatā nṛdevān
(?abhyarcya) samyag ghaṭitopalena|
a-jāti-duṣṭam prathitaṃ taṭākaṃ
sudarśanaṃ śāśvata-kalpa-kālaM|
Verse 38. (metre: mālinī)
<22>22api ca sudṛḍha-setu-prā(?nta)-vinyasta-śobha-
ratha-caraṇa-samāhva-krauṃca-haṃsāsa-dhūtaM|
vimala-salila [---⏑--⏑--]
bhuvi ta [⏑⏑⏑---] da#(ā)rkaḥ śaśī ca|
Verse 39. (metre: mālinī)
<23>23nagaram api ca bhūyād vṛddhimat-paura-juṣṭaṃ
dvija-bahu-śata-gīta-brahma-nirnaṣṭa-pāpaṃ|
śatam api ca samānām īti-durbhikṣa [-⏓]
[⏑⏑⏑⏑⏑⏑---⏑--⏑--][||]
(iti suda)rśana-taṭāka-saṃskāra-graṃtha-racanā (sa)māptā||